summaryrefslogtreecommitdiffstats
diff options
context:
space:
mode:
authorDave Kerr <dwmkerr@gmail.com>2020-02-24 17:51:22 +0800
committerDave Kerr <dwmkerr@gmail.com>2020-02-24 17:51:22 +0800
commit1efe23478196d5589366cbbb8da878b4dddd8bee (patch)
treec5396239f1a38e3bfcc749f9db9080b2901192f2
parentfe02c768cf2c5b4d95e0c6ad07702266979e1336 (diff)
parent9c122f173987486734650c7d5773d6c8d0b0ad03 (diff)
Merge branch 'master' into feat/translators
-rw-r--r--translations/lv.md770
-rw-r--r--translations/tr.md4
2 files changed, 772 insertions, 2 deletions
diff --git a/translations/lv.md b/translations/lv.md
new file mode 100644
index 0000000..82c3084
--- /dev/null
+++ b/translations/lv.md
@@ -0,0 +1,770 @@
+# 💻 📖 hacker-laws
+
+[![gitlocalized](https://gitlocalize.com/repo/2513/whole_project/badge.svg)](https://gitlocalize.com/repo/2513/whole_project?utm_source=badge)
+
+Likumi, teorijas, principi un apraksti, kas izstrādātājiem šķitīs noderīgi.
+
+- 🇨🇳 [中文/Chinese Version](https://github.com/nusr/hacker-laws-zh) - paldies [Steve Xu](https://github.com/nusr)!
+- 🇮🇹 [traduzione Italiano](https://github.com/dwmkerr/hacker-laws/blob/master/translations/it-IT.md) - paldies [Claudio Sparpaglione](https://github.com/csparpa)!
+- 🇰🇷 [한국어/korejiešu versija](https://github.com/codeanddonuts/hacker-law-kr) - paldies [Doughnut](https://github.com/codeanddonuts)!
+- 🇷🇺 [Русская версия/Krievijas versija](https://github.com/solarrust/hacker-laws) - paldies [Alena Batitskaya](https://github.com/solarrust)!
+- 🇹🇷 [türkçe/Turkish Version](https://github.com/umutphp/hacker-laws-tr) - paldies [Umut Işık](https://github.com/umutphp)
+- 🇧🇷 [Brasileiro/Brazīlijas versija](./translations/pt-BR.md) - paldies [Leonardo Costa](https://github.com/LeoFC97)
+- 🇪🇸 [Castellano/Spānijas versija](./translations/es-ES.md) - paldies [Manuel Rubio](https://github.com/manuel-rubio)
+
+Kā šis projekts? Lūdzu, apsveriet iespēju [Sponsoring Me](https://github.com/sponsors/dwmkerr)!
+
+---
+
+<!-- VIM-markdown-toc GFM -->
+
+* [ievads](#introduction)
+* [likumi](#laws)
+ * [Amdahla likums](#amdahla-likums)
+ * [The Broken Windows Theory](#the-broken-windows-theory)
+ * [Brūku likums](#bruku-likums)
+ * [Konveja likums](#conways-likums)
+ * [Kaningemas likums](#cunninghams-likums)
+ * [Danbara numurs](#dunbars-numurs)
+ * [Galla likums](#galls-likums)
+ * [Goodharta likums](#goodharts-likums)
+ * [Hanona Razora](#hanlons-razor)
+ * [Hofstadtera likums](#hofstadtera-likums)
+ * [Hutber's Law](#hutbers-law)
+ * [Hype Cycle & Amara's Law](#the-hype-cycle-amaras-law)
+ * [Hyruma likums (Perifērisko saskarņu likums)](#hyruma-likums-perifērisko-saskarņu-likums)
+ * [Kernigana likums](#Kernigana-likums)
+ * [Metkalfa likums](#Metkalfa-likums)
+ * [Mora likums](#mora-likums)
+ * [Mērfija likums/Soda likums](#murphys-sods-likums)
+ * [Occam's Razor](#occams-razor)
+ * [Parkinsona likums](#parkinsons-Law)
+ * [Priekšlaicīgas optimizēšanas efekts](#premature-optimizēšanas-efekts)
+ * [Putt's Law](#putts-law)
+ * [Reed's Law](#reeds-law)
+ * [Taisnīguma saglabāšanas likums (Teslera likums)](#youth-of-teslers-law-of-conservation-complexity-law)
+ * [Leaky Abstractions likums](#the-law-of-dioxide-freshctions)
+ * [Trivialitātes likums](#the-law-of-triviality)
+ * [Unix Philosophy](#the-unix-philosophy)
+ * [Spotify modelis](#the-spotify-model)
+ * [Wadler's Law](#wadlers-law)
+ * [Wheaton's Law](#wheatons-likums)
+* [principi](#principles)
+ * [Dilbert princips](#the-dilbert-principle)
+ * [Pareto Principle (The 80/20 Rule)](#the-pareto-principle-the-8020-rule)
+ * [Peter Principle](#the-peter-principle)
+ * [Uzturības princips (Postel's Law)](#the-rorigness-principle-postels-law)
+ * [SOLID](#solid)
+ * [Vienotās atbildības princips](#the-single-responsibility-principle)
+ * [Atklātais/slēgtais princips](#the-openclosed-principle)
+ * [Liskova aizstāšanas princips](#the-liskov-substitution-principle)
+ * [Interfeisa segmenta noteikšanas princips](#the-interface-segregation-principle)
+ * [rights-dependence-inversion-principle](#the-dependent-inversion-principle)
+ * [DRY princips](#the-dry-principle)
+ * [KISS princips](#the-kiss-principle)
+ * [YAGNI](#yagni)
+ * [dalītās datošanas Fallacies](#the-fallacies-of-illicit-computing)
+* [Lasitaja saraksts](#Lasīšanas-saraksts)
+* [Ieguldījums](#Ieguldījums)
+* [Uzdevums](#TODO)
+
+<!-- VIM-markdown-toc -->
+
+## Ievads
+
+Ir daudz likumu, kurus cilvēki apspriež, runājot par attīstību. Šis repozitorijs ir atsauce un pārskats par dažiem visbiežāk sastopamajiem. Lūdzu, kopīgojiet un iesniedziet PRs!
+
+❗: šis repo satur dažu likumu, principu un modeļu skaidrojumu, bet ne _aizstāv_ nevienam no tiem. Tas, vai tās jāpiemēro, vienmēr būs debašu jautājums un lielā mērā atkarīgs no tā, ar ko jūs strādājat.
+
+## Tiesību akti
+
+Un te nu mēs ejam!
+
+### Amdahl likums
+
+[Amdahl likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Amdahl%27s_law)
+
+> Amdahl likums ir formula, kas parāda skaitļošanas uzdevuma _increedup_, ko var sasniegt, palielinot sistēmas resursus. Parasti izmanto paralēlā skaitļošanā, tā var paredzēt faktisko labumu no procesoru skaita palielināšanas, ko ierobežo programmas paralēliskās iespējas.
+
+Vislabāk ilustrēts ar piemēru. Ja programma sastāv no divām daļām, daļas A, kas jāizpilda vienam procesoram, un daļas B, ko var līdzināt, mēs redzam, ka vairāku procesoru pievienošana sistēmai, kas izpilda programmu, var sniegt tikai ierobežotu labumu. Tas var ievērojami uzlabot B daļas ātrumu, bet daļas a ĀTRUMS paliks nemainīgs.
+
+Turpmāk redzamajā diagrammā ir parādīti daži iespējamo ātruma uzlabojumu piemēri.
+
+<img alt="Diagram: Amdahl's Law" src="../images/amdahls_law.png" width="480px"/>
+
+*(Atsauce uz attēlu: Daniels220 angļu valodā Wikipedia, Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported, https://en.wikipedia.org/wiki/File:AmdahlsLaw.svg)*
+
+Kā redzams, pat programma, kas ir 50% parallelisable, gūs ļoti maz vairāk nekā 10 procesoru vienību, bet programma, kas ir 95% parallelisable, joprojām var sasniegt ievērojamus ātruma uzlabojumus ar vairāk nekā tūkstoš procesoriem.
+
+Tā kā [Moore's Law](#mora-likums) palēninās un individuālā procesora ātruma paātrināšanās palēninās, paralelizācija ir būtiska, lai uzlabotu veiktspēju. Grafikas programmēšana ir lielisks piemērs - ar mūsdienu Shader bāzes skaitļošanu, atsevišķiem pikseļiem vai fragmentiem var renderēt paralēli - tāpēc mūsdienu grafikas kartēs bieži vien ir daudz tūkstošu apstrādes kodolu (GPUs vai Shader Units).
+
+Skatīt arī:
+
+- [Brūku likums](#brooks-likums)
+- [Mora likums](#mora-likums)
+
+### Apgrieztās sistēmas teorija
+
+[The Broken Windows Theory on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Broken_windows_theory)
+
+“Broken Windows” teorija liecina, ka redzamas nozieguma pazīmes (vai kādas vides rūpju trūkums) noved pie tālākiem un smagākiem noziegumiem (vai tālākas vides pasliktināšanās).
+
+Šī teorija ir izmantota programmatūras izstrādei, kas liek domāt, ka sliktas kvalitātes kods (vai [Technical Debt](#TODO)) var radīt priekšstatu, ka kvalitātes uzlabošanas centieni var tikt ignorēti vai nepietiekami novērtēti, tādējādi radot vēl vairāk sliktas kvalitātes kodu. Šī efekta kaskādes izraisa ievērojamu kvalitātes samazināšanos laika gaitā.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Tehniskais parāds](#TODO)
+
+Piemēri:
+- [Pracistic Programming: Software Entropy](https://pragprog.com/the-pragmatic-programmer/extracts/software-entropy)
+- [Coding Horror: The Broken Window Theory](https://blog.codinghorror.com/the-break-window-theory/)
+- [OpenSource: Joy of Programming - The Broken Window Theory](https://opensourceforu.com/2011/05/joy-of-programming-broken-window-theory/)
+
+### Brūku likums
+
+[Brūku likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Brooks%27s_law)
+
+> Personāla resursu pievienošana vēlākam programmatūras izstrādes projektam to dara vēlāk.
+
+Šis likums liek domāt, ka daudzos gadījumos mēģinājums paātrināt tāda projekta īstenošanu, kas jau ir novēlots, pieskaitot vairāk cilvēku, padarīs piegādi vēl vēlāku. Bruks ir skaidrs, ka tā ir pārmērīga vienkāršošana, tomēr vispārīgie apsvērumi ir tādi, ka, ņemot vērā jaunu resursu ieviešanas laiku un sakaru pieskaitāmās izmaksas, tuvākajā laikā ātrums samazinās. Turklāt daudzi uzdevumi var nebūt dalāmi, t. i., viegli sadalāmi starp lielākiem resursiem, kas nozīmē, ka arī potenciālais ātruma pieaugums ir mazāks.
+
+Izplatītā frāze “Deviņi sievietes nevar dzemdēt bērnu vienā mēnesī” attiecas uz Brūku likumu, jo īpaši uz faktu, ka daži darba veidi nav dalāmi vai parallelisable.
+
+Šī ir grāmatas “[The Mythical Man Monthly](#reading-list)” galvenā tēma.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Nāves marts](#TODO)
+- [reading List: The Mythical Man Month](#reading saraksts)
+
+### Konveja likums
+
+[Conway's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Conway%27s_law)
+
+Šis likums paredz, ka sistēmas tehniskās robežas atspoguļos organizācijas struktūru. Parasti tas tiek pieminēts, aplūkojot organizācijas uzlabojumus, Konveja likums liecina, ka, ja organizācija ir strukturēta uz daudzām mazām, atvienotām vienībām, tad tā ražotā programmatūra būs. Ja organizācija ir vairāk izveidota, izmantojot "vertikāles”, kas ir orientētas uz līdzekļiem vai pakalpojumiem, arī programmatūras sistēmas to atspoguļo.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Spotify modelis](#the-spotify-model)
+
+### Kaningemas likums
+
+[Kaningemas likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Ward_Cunningham#Cunningham_likums)
+
+> Labākais veids, kā iegūt pareizo atbildi internetā, ir neuzdot jautājumu, tas ir, izlikt nepareizu atbildi.
+
+Pēc Stīvena McGeady teiktā, Vords Kaningems astoņdesmito gadu sākumā viņam ieteicis: “Labākais veids, kā iegūt pareizo atbildi internetā, ir neuzdot jautājumu, tas ir, izlikt nepareizu atbildi.” Mcgeady šo Kaningemas likumu nodēvēja par “nepatiesu”, lai gan Kaningems to noliedz. Lai gan sākotnēji tas attiecās uz mijiedarbību ar Usenet, likums ir izmantots, lai aprakstītu, kā darbojas citas tiešsaistes kopienas (piemēram, Wikipedia, Reddit, Twitter, Facebook).
+
+Skatīt arī:
+
+- [XKCD 386: “Duty Calls”](https://xkcd.com/386/)
+
+### Danbara numurs
+
+[Danbara numurs on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Dunbar%27s_number)
+
+“Danbara skaitlis ir ieteicams izziņas ierobežojums to cilvēku skaitam, ar kuriem var uzturēt stabilas sociālās attiecības — attiecības, kurās indivīds zina, kas ir katrs cilvēks un kā katrs cilvēks ir saistīts ar katru citu cilvēku.” Ir kādas domstarpības ar precīzu skaitli. “..” “Dunbar” ierosināja, ka cilvēki var mierīgi uzturēt tikai 150 stabilas attiecības.” Viņš ievietoja numuru vairāk sabiedriskā kontekstā, “tik daudz cilvēku, cik jūs nejustos apmulsuši, ka pievienojaties nelūgtam dzērienam, ja jums gadītos ar viņiem ieskrieties bārā.” Aptuvenie skaitļi parasti ir no 100 līdz 250.
+
+Tāpat kā stabilas attiecības starp indivīdiem, arī izstrādātāja attiecības ar kodebīlu prasa pūles uzturēt. Saskaroties ar lieliem sarežģītiem projektiem vai daudzu projektu īpašumtiesībām, mēs paļaujamies uz konvencionālo, politiku un modelēto procedūru mērogu. Danbara numurs ir svarīgs ne tikai biroja izaugsmei, bet arī, nosakot darba grupas darba apjomu vai lemjot par to, kad sistēmai jāiegulda līdzekļi, lai palīdzētu modelēt un automatizēt loģistikas pieskaitāmās izmaksas. Skaitlis tiek iekļauts tehniskā kontekstā, tas ir tādu projektu skaits (vai atsevišķa projekta normalizēta sarežģītība), kuriem jūs justos droši, pievienojoties zvanu rotācijai, lai atbalstītu.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Conway's Law](#conways-likums)
+
+### Galla likums
+
+[Galla likums on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/John_Gall_(autors)#Gall's_law)
+
+> Salikta sistēmā, kas darbojas, pastāvīgi tiek atrasta, ka tā ir attīstījusies no vienkāršas sistēmas, kas darbojās. Sarežģīta sistēma, kas veidota no nulles, nekad nedarbojas, un to nevar patukšot, lai tā darbotos. Jāsāk ar vienkāršu darba sistēmu.
+>
+> ([John Gall](https://en.wikipedia.org/wiki/John_Gall_(autors)))
+
+Gall likums nozīmē, ka mēģinājumi _izstrādāt_ ļoti sarežģītas sistēmas var neizdoties. Ļoti sarežģītas sistēmas reti tiek veidotas vienā paņēmienā, bet attīstās no vienkāršākām sistēmām.
+
+Klasiskais piemērs ir vispasaules tīmeklis. Pašreizējā stāvoklī tā ir ļoti sarežģīta sistēma. Tomēr sākotnēji tas tika definēts kā vienkāršs veids satura koplietošanai starp akadēmiskajām institūcijām. Tas bija ļoti veiksmīgs šo mērķu sasniegšanā un attīstījās, lai laika gaitā kļūtu sarežģītāks.
+
+Skatīt arī:
+
+- [KISS (keep It Simple, Stupid)](#the-kiss-principle)
+
+### Goodharta likums
+
+[Goodhart's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Goodhart's_law)
+
+> jebkura novērotā statistiskā regularitāte var sabrukt, kad uz to tiek izdarīts spiediens kontroles nolūkā.
+>
+> _Charles Goodhart_
+
+Bieži minēts arī kā:
+
+> kad pasākums kļūst par mērķi, tas vairs nav labs pasākums.
+>
+> _Merilinas Strathern_
+
+Likums nosaka, ka pasākuma virzītā optimizācija var izraisīt paša mērījumu rezultāta devalvāciju. Pārāk selektīvs pasākumu kopums ([KPI](https://en.wikipedia.org/wiki/Performance_indicator)), ko akli piemēro procesam, rada izkropļotu ietekmi. Cilvēki mēdz optimizēt vietējā līmenī, “spēlējot” sistēmu, lai tā atbilstu īpašiem rādītājiem, nevis pievērstu uzmanību viņu darbību visaptverošajiem rezultātiem.
+
+Reālpasaules piemēri:
+- izmēģinājumi bez pārbaudes atbilst koda pārklājuma prognozēm, neskatoties uz to, ka metrikas nolūks bija izveidot labi pārbaudītu programmatūru.
+- izstrādātāja snieguma rezultāts, ko norāda veikto rindu skaits, noved pie nepamatoti uzpūstas kodebāzes.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Goodhart's Law: How Measuring The Wrong Things Drive Immoral Bemoral haviour](https://coffeeandjunk.com/goodharts-campbells-law/)
+- [Dilbert on bug-free software](https://dilbert.com/strip/1995-11-13)
+
+### Hanlons Razors
+
+[Hanlon's Razor on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Hanlon%27s_razor)
+
+> nekad nepiedēvē ļaunprātību, kas ir pietiekami izskaidrota ar muļķību.
+>
+> Roberts J. HanlonsŠis princips liek domāt, ka darbības, kas rada negatīvu rezultātu, nav sliktas gribas rezultāts. Tā vietā negatīvais iznākums drīzāk tiek attiecināts uz šīm darbībām un/vai ietekme netiek pilnībā izprasta.
+
+### Hofstadter's Law
+
+[Hefstadter's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Hofstadter%27s_law)
+
+> Tas vienmēr aizņem vairāk laika, nekā jūs domājat, pat ņemot vērā Hofštera likumu.
+>
+> (Duglass Hofstadters)
+
+Jūs varētu dzirdēt, kā šis likums tiek pieminēts, skatoties uz aprēķiniem, cik ilgi kaut kas notiks. Šķiet, ka programmatūras izstrādes triks ir tāds, ka mēs nemēdzam precīzi novērtēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai to paveiktu.
+
+Tas ir no grāmatas “[Gödel, Escher, Bahs: An Mūžīgais Zelta Breidijs](#Lasīšanas-saraksts)”.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Lasīšanas saraksts: Gödel, Escher, Baach: An Mūžīgais zelta Breids](#Lasīšanas-saraksts)
+
+### Hutber's Law
+
+[Hutber's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Hutber%27s_law)
+
+> Uzlabošanās nozīmē nolietošanos.
+>
+> ([Patrick Hutber](https://en.wikipedia.org/wiki/Patrick_Hutber))
+
+Šis likums liek domāt, ka sistēmas uzlabojumi novedīs pie citu daļu pasliktināšanās vai arī apslēps citu pasliktināšanos, kas kopumā novedīs pie degradācijas no sistēmas pašreizējā stāvokļa.
+
+Piemēram, atbildes latentuma samazināšanās konkrētā galapunktā varētu radīt papildu caurlaidspējas un jaudas problēmas pieprasījuma plūsmā, ietekmējot pilnīgi citu apakšsistēmu.
+
+### Hype Cycle & Amara likums
+
+[Hype Cycle Vikipedijā](https://en.wikipedia.org/wiki/Hype_cycle)
+
+> Mēs pārāk augstu vērtējam tehnoloģijas ietekmi īstermiņā un nepietiekami novērtējam tās ietekmi ilgtermiņā.
+>
+> (Rojs Amara)
+
+Hype Cycle ir Gārtnera sākotnēji ražotās tehnoloģijas saviļņojuma un attīstības vizuāls attēlojums laika gaitā. Vislabāk to rāda vizuāli:
+
+![The Hype Cycle](../images/gartner_hype_cycle.png)
+
+*(Atsauce uz attēlu: angļu valodā Wikipedia, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=10547051)*
+
+Īsāk sakot, šis cikls liecina, ka parasti rodas satraukums par jaunām tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi. Komandas bieži vien ātri iesoļo šajās tehnoloģijās un reizēm jūtas vīlušās ar rezultātiem. Tas varētu būt tāpēc, ka tehnoloģija vēl nav pietiekami izstrādāta vai arī reālie lietojumi vēl nav pilnībā īstenoti. Pēc zināma laika tehnoloģijas iespējas palielinās un praktiskās iespējas to izmantot palielinās, un komandas beidzot var kļūt ražīgas. Rojs Amars (Roy Amara) citēja šo jautājumu visskaļāk: “Mums ir tendence pārvērtēt tehnoloģijas ietekmi īstermiņā un novērtēt to par zemu ilgtermiņā.”
+
+### Hiruma likums (Perifērisko saskarņu likums)
+
+[Hiruma likums Online](http://www.hyrumslaw.com/)
+
+> Ar pietiekamu API lietotāju skaitu,
+> nav svarīgi, ko jūs solāt līgumā:
+> visas novērojamās sistēmas darbības
+> būs atkarīgs no kāda.
+>
+> (Hyrum Wright)
+
+Hirum likums nosaka, ka tad, ja jums ir _pietiekami liels API patērētāju skaits_, visas API darbības (pat tās, kas nav definētas kā publiskā līguma daļa) galu galā būs atkarīgas no kāda. Triviāls piemērs var būt nefunkcionāli elementi, piemēram, API atbildes laiks. Smalkāks piemērs varētu būt patērētāji, kas paļaujas uz regex piemērošanu kļūdas ziņojumam, lai noteiktu API kļūdas *tipu*. Pat tad, ja API publiskajā līgumā nav norādīts ziņojuma saturs, norādot, ka lietotājiem jālieto saistītais kļūdas kods, _daži_ lietotāji var izmantot ziņojumu un, mainot ziņojumu, būtībā tiek pārtraukta API šiem lietotājiem.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Leaky Abstractions likums](#the-law-of-dioxide-freshctions)
+- [XKCD 1172](https://xkcd.com/1172/)
+
+### Kernigana likums
+
+> Atkļūdošana ir divreiz smagāka nekā koda rakstīšana pirmajā vietā. Tāpēc, ja jūs uzrakstāt kodu pēc iespējas gudrāk, jūs pēc definīcijas neesat pietiekami gudrs, lai to atkļūdotu.
+>
+> (Brian Kernighan)
+
+Kernigana likums ir nosaukts [Brian Kernighan](https://en.wikipedia.org/wiki/Brian_Kernighan) un atvasināts no citāta no Kernighan un Plaugera grāmatas [Programmēšanas stila elementi](https://en.wikipedia.org/wiki/The_Elements_of_Programming_Style):
+
+> Visi zina, ka atkļūdošana ir divreiz smagāka nekā programmas rakstīšana. Tātad, ja tu esi tik gudrs, cik vari būt, kad tu to raksti, kā tu jebkad to atkļūsi?
+
+Lai gan Kernigana likums ir hiperbolisks, tas ir arguments, ka vienkāršam kodam ir jādod priekšroka attiecībā pret sarežģītu kodu, jo jebkuru sarežģītā koda jautājumu atkļūdošana var būt dārga vai pat neiespējama.
+
+Skatīt arī:
+
+- [KISS princips](#the-kiss-principle)
+- [Unix Philosophy](#the-unix-philosophy)
+- [Occam's Razor](#occams-razor)
+
+### Metkalfa likums
+
+[Metkalfe's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Metcalfe's_law)
+
+> Tīkla teorijā sistēmas vērtība pieaug aptuveni pēc sistēmas lietotāju skaita kvadrāta.
+
+Šis likums ir balstīts uz iespējamo pārtikušo savienojumu skaitu sistēmā un ir cieši saistīts ar [Reed's Law](#reeds-law). Odlyzko un citi apgalvoja, ka gan Rīda likums, gan Metkalfa likums nosaka pārāk augstu sistēmas vērtību, neņemot vērā cilvēku izziņas robežas attiecībā uz tīkla ietekmi; skatīt [Danbara numurs](#dunbars-number).
+
+Skatīt arī:
+
+- [Reed's Law](#reeds-law)
+- [Danbara numurs](#Danbara-numurs)
+
+### Mora likums
+
+[Mora likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Moore%27s_law)
+
+> Tranzistoru skaits integrālajā shēmā divkāršojas aptuveni reizi divos gados.
+
+Mora prognozes ir ļoti precīzas no 1970. gadiem līdz pat 2000. gadu beigām. Pēdējos gados tendence ir nedaudz mainījusies, daļēji pateicoties [fiziskās robežas pakāpei, kādā komponentus var miniaturizēt](https://en.wikipedia.org/wiki/Quantum_tunnelling). Tomēr progress paralēlizācijā un, iespējams, revolucionāras izmaiņas pusvadītāju tehnoloģijā un kvantu skaitļošanā var nozīmēt, ka Mora likums varētu būt spēkā arī turpmākajos gadu desmitos.
+
+### Mērfija likums/Soda likums
+
+[Mērfija likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Murphy%27s_law)
+
+> Jebkas, kas var noiet greizi, noies greizi.
+
+Saistībā ar [Edvards A. Mērfijs, Jr](https://en.wikipedia.org/wiki/Edward_A._Murphy_Jr.) _Mērfija likums_ teikts: ja kaut kas var noiet greizi, tas noies greizi.
+
+Tā ir vispārpieņemta izvēle izstrādātāju vidū. Dažreiz tas negaidītais notiek, attīstoties, testējot vai pat ražojot. Tas var būt saistīts arī ar (biežāk angļu valodā) _Sod's Law_:
+
+> Ja kaut kas var noiet greizi, tas notiks vissliktākajā laikā.
+
+Šos “likumus” parasti izmanto komiskā nozīmē. Tomēr tādas parādības kā [_Confirmation Bias_](#TODO) un [_Selection Bias_](#TODO) var likt cilvēkiem, iespējams, pārmērīgi uzsvērt šos likumus (lielākā daļa gadījumu, kad lietas darbojas, tās paliek nepamanītas, tomēr kļūmes ir pamanāmākas un rosina vairāk diskusiju).
+
+Skatīt arī:
+
+- [Bias apstiprinājums](#TODO)
+- [Bias atlases](#TODO)
+
+### Okuta Razors
+
+[Occam's Razor on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Occam's_razor)
+
+> Entītijas nedrīkst reizināt bez nepieciešamības.
+>
+> Oklema Viljams
+
+Ouema skuveklis stāsta, ka starp vairākiem iespējamiem risinājumiem ticamākais risinājums ir tas, kuram ir vismazākais jēdzienu un pieņēmumu skaits. Šis risinājums ir vienkāršākais un atrisinās tikai dotā problēma, neieviešot nejaušu sarežģītību un iespējamās negatīvās sekas.
+
+Skatīt arī:
+
+- [YAGNI](#yagni)
+- [Bez sudraba aizzīme: hoc Compluncity and Essential Complexity](https://en.wikipedia.org/wiki/No_Silver_Bullet)
+
+Piemērs:
+- [prospect Software Development: Eliminate Waste laundering](https://en.wikipedia.org/wiki/Lean_software_development#Eliminate_waste)
+
+### Parkinsona likums
+
+[Parkinsona likums par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Parkinson%27s_law)
+
+> Darbs tiek izvērsts, lai aizpildītu laiku, kas ir pieejams tā pabeigšanai.
+
+Tā sākotnējā kontekstā šis likums balstījās uz birokrātijas pētījumiem. Tas var tikt pesimistiski piemērots programmatūras izstrādes iniciatīvām, jo teorija ir tāda, ka darba grupas būs neefektīvas līdz termiņa beigām, bet pēc tam steidzas pabeigt darbu līdz noteiktajam termiņam, tādējādi padarot faktisko termiņu nedaudz patvaļīgu.
+
+Ja šis likums tiktu apvienots ar [Hofštera likumu](#hofstadtera-likums), tad tiek panākts vēl pesimistiskāks viedoklis - darbs paplašināsies, lai aizpildītu tā pabeigšanai pieejamo laiku, un *joprojām paies ilgāk, nekā paredzēts*.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Hofstadter's Law](#hofstadtera-likums)
+
+### Priekšlaicīgas optimizācijas efekts
+
+[Priekšlaicīga optimizācija WikiWikiWeb](http://wiki.c2.com/?PrematureOptimization)
+
+> Priekšlaicīga optimizācija ir visa ļaunuma sakne.
+>
+> [(Donald Knuth)](https://twitter.com/realdonaldknuth?lang=en)
+
+Donalda Knuta (Donald Knuth) rakstā [Structured Programming With Go To Deements](http://wiki.c2.com/?StructuredProgrammingWithGoToStatements) viņš rakstīja: „Programmeri tērē milzīgus laika apjomus, domājot par savu programmu nekritisko daļu ātrumu vai raizējoties par to, un šiem efektivitātes mēģinājumiem patiesībā ir liela negatīva ietekme, ja tiek apsvērta atkļūdošana un uzturēšana. Mums vajadzētu aizmirst par nelielu efektivitāti, teiksim par 97% no laika: **priekšlaicīga optimizācija ir visa ļaunuma sakne**. Tomēr mums nevajadzētu izmantot savas iespējas šajā būtiskajā 3%.”
+
+Tomēr _Premature Optimization_ var definēt (mazāk noslogotā izteiksmē) kā optimizāciju, pirms mēs zinām, ka tas ir nepieciešams.
+
+### Putt's Law
+
+[Putt's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Putt%27s_Law_and_the_Successful_Technocrat)
+
+> Tehnoloģijā dominē divu veidu cilvēki, tie, kas saprot, ko nepārvalda, un tie, kas pārvalda to, ko nesaprot.
+
+Flower's Law bieži seko līdzi Putt Corollary:
+
+> katra tehniskā hierarhija laika gaitā attīsta kompetences neversiju.
+
+Šie paziņojumi liecina, ka, ņemot vērā dažādus atlases kritērijus un tendences attiecībā uz grupu organizāciju, būs daudz kvalificētu cilvēku tehniskās organizācijas darba līmenī un vairāki cilvēki vadošos amatos, kuri neapzinās viņu vadītā darba sarežģītību un problēmas. To var izraisīt tādas parādības kā [The Peter Principle](#the-peter-principle) vai [The Dilbert Principle](#the-dilbert-principle).
+
+Tomēr jāuzsver, ka šādi tiesību akti ir plaši vispārinājumi un var attiekties uz _dažiem_ organizāciju veidiem, nevis uz citiem.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Peter Principle](#the-peter-principle)
+- [Dilbert princips](#the-dilbert-principle)
+
+### Reed's Law
+
+[Reed's Law on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Reed's_law)
+
+> Lielo tīklu, it īpaši sociālo tīklu, lietderība ir atkarīga no tīkla lieluma.
+
+Šis likums balstās uz grafiku teoriju, kur lietderības mērogs ir kā iespējamo apakšgrupu skaits, kas ir ātrāks par dalībnieku skaitu vai iespējamo pārotāju savienojumu skaitu. Odlyzko un citi apgalvoja, ka Rīda likums nosaka sistēmas lietderību, nerēķinoties ar cilvēku izziņas ierobežojumiem attiecībā uz tīkla ietekmi; sk. [Danbara numurs](#Danbara-numurs).
+
+Skatīt arī:
+
+- [Metkalfa likums](#Metkalfa-likums)
+- [Danbara numurs](#Danbara-numurs)
+
+### Atbilstības saglabāšanas likums (Teslera likums)
+
+[Likums par stabilitātes saglabāšanu attiecībā uz Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Law_of_conservation_of_complexity)
+
+Šis likums nosaka, ka sistēmā, kuru nevar samazināt, pastāv zināma sarežģītības pakāpe.
+
+Sistēmas sarežģītība ir “netīša”. Tās ir vājās struktūras, kļūdu vai tikai sliktas problēmas modelēšanas sekas. Nejaušu sarežģītību var samazināt (vai novērst). Tomēr, ņemot vērā problēmas sarežģītību, pastāv zināma sarežģītība. Šo sarežģītību var pārvietot, bet ne likvidēt.
+
+Viens no šā likuma interesantākajiem elementiem ir ieteikums, ka pat vienkāršojot visu sistēmu, netiek samazināta iekšējā sarežģītība, tas ir _jāpārvieto uz lietotāju_, kam jāuzvedas sarežģītāk.
+
+### “Leaky Abstractions” likums
+
+[The Law of Leaky Abstractions on Joel on Software](https://www.joelonsoftware.com/2002/11/11/the-law-of-dioxide-freshctions/)
+
+> Visas netriviālās abstrakcijas zināmā mērā ir sūces.
+>
+> ([Joel Spolsky](https://twitter.com/spolsky))
+
+Šis likums nosaka, ka abstrakcijas, ko parasti izmanto skaitļošanā, lai vienkāršotu darbu ar sarežģītām sistēmām, noteiktās situācijās “noplūdīs” pamatsistēmas elementi, tādējādi padarot abstrakciju neparedzētu.
+
+Kā piemēru var minēt faila ielādi un tā satura lasīšanu. Failu sistēmas API ir zemāka līmeņa kodola sistēmu _abstrakcija_, kas pati par sevi ir abstrakcija pār fiziskajiem procesiem, kas saistīti ar datu maiņu magnētiskajā platē (vai zibatmiņu SSD). Vairumā gadījumu faila apstrāde kā bināro datu straume būs efektīva. Taču magnētiskajam diskam nolasāmie dati secīgi būs *ievērojami* ātrāki nekā brīvpiekļuves (jo palielinās lapu defektu pārsniegums), bet SSD diskdzinim šī pieskaitāmība nebūs. Lai risinātu šo gadījumu, būs jāizprot pamatinformācija (piemēram, datu bāzes indeksa faili ir strukturēti tā, lai samazinātu brīvpiekļuves pieskaitāmo daļu), bet izstrādātājam, iespējams, ir jāzina abstrakcijas “noplūžu” ieviešanas detaļas.
+
+Iepriekš minētais piemērs var kļūt sarežģītāks, ieviešot _vairāk_ abstrakciju. Operētājsistēma Linux ļauj piekļūt failiem, izmantojot tīklu, bet tā ir lokāli attēlota kā “parastie” faili. Šī abstrakcija “noplūdīs”, ja radīsies tīkla kļūmes. Ja izstrādātājs uzskata šos failus par “parastiem” failiem, neņemot vērā to, ka tie var būt pakļauti tīkla latentumam un kļūmēm, risinājumi būs neefektīvi.
+
+Tiesību aktu aprakstošais pants liecina, ka pārmērīga paļaušanās uz abstrakcijām apvienojumā ar vāju izpratni par pamatā esošajiem procesiem, atsevišķos gadījumos liek risināt šo problēmu _vairāk_ sarežģīti.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Hyrum's Law](#hyruma-likums-perifērisko-saskarņu-likums)
+
+Reālpasaules piemēri:
+
+- [Photoshop Slow Startup](https://forums.adobe.com/thread/376152) - problēma, ar kuru saskāros agrāk. Photoshop startēšana bija lēna, dažreiz tas prasīja dažas minūtes. Šķiet, problēma bija tā, ka startējot tas nolasa daļu informācijas par pašreizējo noklusējuma printeri. Tomēr, ja šis printeris faktiski ir tīkla printeris, tas var aizņemt ļoti ilgu laiku. Tīkla printera _abstrakcija_, kas tiek prezentēta sistēmai līdzīgi lokālajam printerim, radīja problēmas lietotājiem sliktā savienojamības situācijā.
+
+### Trivialitātes likums
+
+[Wikipedia Trivialitātes likums](https://en.wikipedia.org/wiki/Law_of_triviality)
+
+Šis likums liek domāt, ka grupas daudz vairāk laika un uzmanības veltīs triviāliem vai kosmētiskiem jautājumiem, nevis nopietniem un būtiskiem.
+
+Kopējais izdomātais piemērs ir komiteja, kas apstiprina plānus atomelektrostacijai, kura lielāko daļu laika pavada, apspriežot velosipēdistu nojumes struktūru, nevis pašu nozīmīgāko spēkstacijas projektu. Var būt grūti sniegt vērtīgu ieguldījumu diskusijās par ļoti lielām, komplicētām tēmām bez augstas kompetences vai sagatavotības. Tomēr cilvēki vēlas saņemt vērtīgu ieguldījumu. Tādēļ tendence pārāk daudz laika veltīt sīkumiem, par kuriem var viegli spriest, bet kuri ne vienmēr ir īpaši svarīgi.
+
+Iepriekš aprakstītais piemērs lika lietot terminu “Bike Shedding” kā izteicienu, lai izšķiestu laiku triviāliem sīkumiem. Saistītais termins ir “[Yak Shaving](https://en.wiktionary.org/wiki/yak_shaving)”, kas saista šķietami nebūtisku darbību, kas ir daļa no gara priekšnosacījumu ķēdes galvenajam uzdevumam.
+
+### Unix Philosophy
+
+[Unix Philosophy on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Unix_philosophy)
+
+Unix Philosophy ir tāds, ka programmatūras komponentiem jābūt maziem un jābūt vērstiem uz to, lai labi paveiktu vienu konkrētu lietu. Tas var atvieglot sistēmu izveidi, izveidojot kopā mazas, vienkāršas, labi definētas vienības, nevis izmantojot lielas, sarežģītas, daudzfunkcionālas programmas.
+
+Mūsdienu praksi, piemēram, "Microservice arhitektūru”, var uzskatīt par šī likuma piemērošanu, kur pakalpojumi ir mazi, koncentrēti un dara vienu konkrētu lietu, ļaujot kompleksai rīcībai veidot vienkāršus veidošanas blokus.
+
+### Spotify modelis
+
+[Spotify Model on Spotify Labs](https://labs.spotify.com/2014/03/27/spotify-engineering-culture-part-1/)
+
+“Spotify” modelis ir pieeja komandas un organizācijas struktūrai, ko popularizē “Spotify”. Šajā modelī komandas tiek organizētas ap funkcijām, nevis tehnoloģijām.
+
+Spotify modelis popularizē arī Tribes, Guilds, Chapters jēdzienus, kas ir citi to organizācijas struktūras elementi.
+
+### wadler's Law
+
+[lung's Law on wiki.haskell.org](https://wiki.haskell.org/Wadler's_Law)
+
+> jebkurā valodas dizainā kopējais laiks, kas pavadīts, apspriežot kādu līdzekli šajā sarakstā, ir proporcionāls diviem, kas izvirzīti tā atrašanās vietai.
+>
+> 0. Semantika
+> 1. Sintakse
+> 2. Leksiskā sintakse
+> 3. Komentāru leksiskā sintakse
+>
+> (īsāk sakot, par katru semantiku pavadīto stundu komentāru sintaksē tiks pavadītas 8 stundas).
+
+Līdzīgi kā [Trivialitātes likums](#the-Constitutional-of-triviality), Wadler's Law nosaka, ka, projektējot valodu, laika apjoms, kas tiek tērēts valodas konstrukcijām, ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar šo iezīmju nozīmi.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Trivialitātes likums](#the-law-of-triviality)
+
+### Wheaton likums
+
+[Saite](http://www.wheatonslaw.com/)[Oficiālā diena](https://dontbeadickday.com/)
+
+> Neesi stulbenis.
+>
+> _Wil Wheaton_
+
+Šī vienkāršā, lakoniskā un spēcīgā likuma mērķis ir palielināt harmoniju un cieņu profesionālajā organizācijā. To var izmantot, runājot ar kolēģiem, veicot koda pārskatīšanu, cīnoties pret citiem skatījumiem, kritizēšanu un kopumā lielāko daļu profesionālo mijiedarbību ar cilvēkiem.
+
+## Principi
+
+Parasti ir lielāka iespēja, ka principi ir pamatnostādnes, kas attiecas uz dizainu.
+
+### Dilbert princips
+
+[Dilbert princips par Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Dilbert_principle)
+
+> uzņēmumos tiek sistemātiski reklamēti nekompetenti darbinieki vadībai, lai tos izdabūtu no darbplūsmas.
+>
+> _Scott Adams_
+
+Vadības konceptu, ko izstrādājis Skots Adamss (Dilbert komiksu striptīza radītājs), Dilbert Princips iedvesmo [The Peter Principle](#the-peter-principle). Saskaņā ar Dilbert principu darbinieki, kas nekad nav bijuši kompetenti, tiek paaugstināti vadībā, lai ierobežotu kaitējumu, ko viņi var nodarīt. Adams vispirms izskaidroja šo principu 1995. gada “Wall Street Journal” rakstā un izvērsa to savā 1996. gada uzņēmējdarbības grāmatā [The Dilbert Principle](#reading-list).
+
+Skatīt arī:
+
+- [Peter Principle](#the-peter-principle)
+- [putt's Law](#putts-law)
+
+### Pareto princips (kārtula 80/20)
+
+[Pareto Principle on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Pareto_principle)
+
+> Vairums lietu dzīvē netiek sadalītas vienmērīgi.
+
+Pareto princips liecina, ka dažos gadījumos lielākā daļa rezultātu nāk no nelieliem ieguldījumiem:
+- 80% no noteiktas programmatūras var rakstīt 20% no kopējā piešķirtā laika (pretēji tam, visgrūtākie 20% no koda aizņem 80% laika).
+- 20% no piepūles veido 80% no rezultāta,
+- 20% no darba rada 80% no ieņēmumiem,
+- 20% atkritumu izraisa 80% avāriju
+- 20% līdzekļu izraisa 80% lietošanas
+
+1940. gadā amerikāņu un rumāņu inženieris doktors Džozefs Jurans (Joseph Juran), kurš plaši tiek ieskaitīts kā kvalitātes kontroles tēvs, sāka piemērot Pareto principu attiecībā uz kvalitātes jautājumiem (https://en.wikipedia.org/wiki/Joseph_M._Juran).
+
+Šis princips ir pazīstams arī kā 80/20 likums, Vital Few likums un The Principle of Factor Sparsity.
+
+Reālpasaules piemēri:
+
+- 2002. gadā korporācija Microsoft ziņoja, ka, fiksējot 20% lielāko visvairāk ziņoto kļūdu, tiks novērstas 80% saistīto kļūdu un avāriju logos un birojos ([Atsauce](https://www.crn.com/news/security/18821726/microsofts-ceo-80-20-rule-applies-to-bugs-'t-just-features.htm)).
+
+### Pētera princips
+
+[Peter Principle on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Peter_principle)
+
+> cilvēki hierarhijā tiecas sasniegt savu “nekompetences līmeni”.
+>
+> _Laurence J. Peter_
+
+Laurences J. Peteras (Peter Principle) izstrādātajā vadības koncepcijā norādīts, ka tiek reklamēti cilvēki, kas labi strādā savā darbavietā, līdz sasniedz līmeni, kurā viņi vairs nav veiksmīgi (viņu “nekompetences līmenis”. Šobrīd, tā kā viņi ir vecākie, ir mazāk ticams, ka viņi tiks izņemti no organizācijas (ja vien viņi nedarbosies īpaši slikti), un viņi turpinās strādāt tādā lomā, kurā viņiem ir maz iedzimtas prasmes, jo viņu sākotnējās prasmes, kas viņus padarījušas veiksmīgus, ne vienmēr ir vajadzīgas viņu jaunajiem darbiem.
+
+Tas jo īpaši interesē inženierus, kuri sākotnēji sāk pildīt ļoti tehniskas funkcijas, bet kuriem bieži vien ir karjeras ceļš, kas liek _vadīt_ citus inženierus, - kam ir nepieciešams būtiski atšķirīgs prasmju kopums.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Dilbert princips](#the-dilbert-principle)
+- [Putt's Law](#putts-law)
+
+### Uzturības princips (Postel's Law)
+
+[Vikipēdijas stabilitātes princips](https://en.wikipedia.org/wiki/Robustness_principle)
+
+> Esiet konservatīvi pret to, ko darāt, esiet liberāli tajā, ko pieņemat no citiem.
+
+Bieži lietots serveru lietojumprogrammu izstrādē, šis princips nosaka, ka tam, ko sūtāt citiem, ir jābūt pēc iespējas mazākam un atbilstošam, bet, ja to var apstrādāt, ir jācenšas atļaut nestandarta ievadi.
+
+Šā principa mērķis ir izveidot stabilas sistēmas, jo tās var izmantot vāju ieguldījumu, ja to vēl var saprast. Tomēr ir iespējamas sekas saistībā ar drošību, pieņemot nepareizi ievadītus datus, jo īpaši, ja šādu resursu apstrāde nav labi pārbaudīta.
+
+Ja laikus tiks pieļauta neatbilstība, protokola spēja attīstīties var mazināties, jo, lai veidotu savas iezīmes, īstenotāji, iespējams, paļausies uz šo liberalitāti.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Hyrum's Law](#hyruma-likums-perifērisko-saskarņu-likums)
+
+### SOLID
+
+Tas ir akronīms, kas attiecas uz:
+
+* S: [Vienotās atbildības princips](#the-single-responsibility-principle)
+* O: [Atklātais/slēgtais princips](#the-openclosed-principle)
+* L: [Liskova aizstāšanas princips](#the-liskov-substitution-principle)
+* I: [Interfeisa segmenta noteikšanas princips](#the-interface-segregation-principle)
+* D: [Atkarības inversijas princips](#the-dependence-inversion-principle)
+
+Šie ir galvenie principi programmā [Object-oriented Programming](#TODO). Projektēšanas principiem ir jābūt tādiem, kas var palīdzēt izstrādātājiem veidot labāk funkcionējošas sistēmas.
+
+### Vienotās atbildības princips
+
+[Vienotās atbildības princips Vikipediā](https://en.wikipedia.org/wiki/Single_responsibility_principle)
+
+> katram modulim vai klasei ir jābūt tikai vienai atbildībai.
+
+Pirmais no “[SOLID](#solid)” principiem. Šis princips liek domāt, ka moduļiem vai klasēm būtu jādara tikai viens un tikai viens. Praktiskāk tas nozīmē, ka, veicot vienu nelielu programmas līdzekļa maiņu, ir jāmaina tikai viens komponents. Piemēram, paroles validācijas sarežģītības dēļ ir jāmaina tikai viena programmas daļa.
+
+Teorētiski tam vajadzētu padarīt kodu spēcīgāku un vieglāk maināmu. Zinot, ka pārveidojamam komponentam ir tikai viena atbildība, tas nozīmē, ka _testēt_ šīs izmaiņas ir vieglāk. Izmantojot iepriekšējo piemēru, paroles sarežģītības komponenta maiņa var ietekmēt tikai ar paroles sarežģītību saistītos līdzekļus. Daudz grūtāk var būt pamatot pārmaiņu ietekmi uz komponentu, kam ir daudz pienākumu.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Uz objektu vērsta programmēšana](#TODO)
+- [SOLID](#solid)
+
+### Open/Slēgts princips
+
+[Wikipedia atklātais/slēgtais princips](https://en.wikipedia.org/wiki/Open%E2%80%93closed_principle)
+
+> entītijām jābūt atvērtām paplašinājumam un slēgtām modificēšanai.
+
+Otro no “[SOLID](#solid)” principiem. Šis princips nosaka, ka subjektiem (kas varētu būt klases, moduļi, funkcijas utt.) jābūt iespējai īstenot savu darbību _prolongēt_, bet to _esošo_ uzvedību nedrīkst mainīt.
+
+Kā hipotētisku piemēru iedomājieties moduli, kas var pārvērst Piezīmes dokumentu HTML formātā. Ja moduli varētu paplašināt, lai to varētu izmantot nesen ierosinātajai vērtības samazināšanas funkcijai, nemainot moduli, tas būtu atvērts paplašinājumam. Ja lietotājs varētu modificēt moduli _not_, lai ar to varētu rīkoties tagad, kad tiek apstrādāti esošie salīdzināšanas līdzekļi, tad tas būtu _slēgts_ modificēšanai.
+
+Šim principam ir īpaša nozīme attiecībā uz uz objektu vērstu programmēšanu, kur mēs varam projektēt objektus, lai tos varētu viegli paplašināt, bet mēs izvairītos no tādu objektu projektēšanas, kuru pašreizējā uzvedība var negaidīti mainīties.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Uz objektu vērsta programmēšana](#TODO)
+- [SOLID](#solid)
+
+### Liskova aizstāšanas princips
+
+[Liskov Substitution Principle on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Liskov_substitution_principle)
+
+> ir jābūt iespējai aizstāt tipu ar apakštipu, nelaužot sistēmu.
+
+Trešais no “[SOLID](#solid)” principiem. Šis princips nosaka, ka, ja kāds komponents balstās uz kādu tipu, tad tam vajadzētu būt iespējai izmantot šāda tipa apakštipus, bez sistēmas kļūmes vai informācijas par to, kas ir šis apakštips.
+
+Piemēram, iedomājieties, ka mums ir metode, kas nolasa XML dokumentu no struktūras, kas apzīmē failu. Ja metodē ir izmantots bāzes tips “fails”, funkcijā var izmantot jebko, kas izriet no “fails”. Ja 'fails' atbalsta meklēšanu atpakaļgaitā un XML parsētājs izmanto šo funkciju, bet atvasinātais tips 'tīkla fails' neizdodas, mēģinot veikt reverso meklēšanu, tad 'tīkla fails' pārkāptu principu.
+
+Šim principam ir īpaša nozīme uz objektu orientētā programmēšanā, kur tipa hierarhijas ir rūpīgi jāmodelē, lai izvairītos no sistēmas lietotāju apjukuma.
+
+Skatīt arī:
+
+- [Uz objektu vērsta programmēšana](#TODO)
+- [SOLID](#solid)
+
+### interfeisa segmenta noteikšanas princips
+
+[Interface Segregation Principle on Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Interface_segregation_principle)
+
+> Neviens klients nedrīkst būt atkarīgs no metodēm, ko tas neizmanto.
+
+Ceturtā daļa no “[SOLID](#solid)” principiem. Šis princips nosaka, ka kāda komponenta patērētājiem nevajadzētu būt atkarīgiem no tā komponenta funkcijām, kuru tie faktiski neizmanto.
+
+Piemēram, iedomājieties, ka mums ir metode, kas nolasa XML dokumentu no struktūras, kas apzīmē failu. Tai tikai jālasa baiti, jāpārvietojas uz priekšu vai jāpārvietojas atpakaļ failā. Ja šī metode ir jāatjaunina, jo mainās ar failu struktūru nesaistīts faila struktūras līdzeklis (piemēram, faila drošības apzīmēšanai izmantotā atļauju modeļa atjauninājums), princips ir anulēts. Labāk būtu, ja fails ieviestu 'trie